Biežāk uzdotie jautājumi

Uzdodiet mums jautājumus info@parsirdi.lv, lai, konsultējoties ar ārstiem, mēs uz tiem varētu atbildēt.

Lūdzu ņemiet vērā, ka šajā sadaļā esošā informācija un atbildes nevar aizstāt konsultāciju pie ārsta. Konsultējoties ar ārstu klātienē, Jums tiks doti vispareizākie risinājumi Jūsu sirds veselības uzlabošanā!

Vai paaugstināts asinsspiediens ir bīstams?

Jā, augsts asinsspiediens var kaitēt un būt bīstams dzīvībai. To dažreiz sauc arī par “kluso slepkavu”, jo nav acīmredzamu simptomu, kas norādītu, ka asinsspiediens kaitē artērijām, sirdij un citiem orgāniem.

Ja paaugstinātu asinsspiedienu virs 140/90 mm Hg neārstē, var attīstīties:

  • bojājumi sirds un koronārās artērijas, kas palielina risku saslimt ar sirds slimībām – sirds mazspēju, miokarda infarktu, aortas atslāņošanos un aterosklerozi
  • infarkts
  • nieru bojājumi
  • redzes zudums
  • erektīlā disfunkcija
  • atmiņas zudums
  • šķidrums plaušās
  • stenokardija

Atcerieties! Ja augšējais asinsspiediena rādījums pieaug līdz 180 vai augstāk un apakšējais virs 110, nekavējoties sauciet ātro medicīnisko palīdzību, zvanot 113.

Vai visas sāpes krūtīs ir infarkts?

Nē, ne visas sāpes krūtīs ir infarkts! Un ne visas sāpes krūtīs ir saistītas ar sirds veselību!

Biežs sāpju iemesls, kas saistīts ar sirds slimībām, ir stenokardija, kas parasti ilgst tikai dažas minūtes. Stenokardija ir sirds sauciens pēc skābekļa. Bieži stenokardija rodas slodzes vai emocionāla stresa laikā, kad paaugstinās sirdsdarbība un asinsspiediens.

Ņemiet vērā! Ja Jums ir jebkāda veida sāpes krūtīs – obligāti griezieties pie ģimenes ārsta vai kardiologa. Ja ir aizdomas par infarkta iespējamību, nekavējoties sauciet Ātro Neatliekamo palīdzību, zvanot 113.

Asinsspiediena mērīšana mājās

Arvien pieejamāka un populārāka kļūst pusautomātisko un automātisko digitālo aparātu lietošana asinsspiediena mērīšanai mājas apstākļos. Te svarīgi atcerēties, ka izmantot vērts tikai plašos klīniskos pētījumos pārbaudītus aparātus – padomu noteikti var dot ģimenes ārsts vai farmaceits. Nav ieteicams lietot aparātus, kas asinsspiedienu fiksē pirkstā vai plaukstas līmenī – to mērījumu kļūdas iespējamība ir lielāka nekā aparātiem, kas asinsspiedienu fiksē augšdelma līmenī.

Vismaz 30 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas vēlams neēst, nedzert tēju vai kafiju, kā arī nelietot acu vai deguna pilienus. Tāpat 5 minūtes pirms mērīšanas vēlams ievērot miera režīmu. Atcerieties – mērīšanas laikā nekustieties un nesarunājieties.

Mērot asinsspiedienu, ļoti būtiski ir, lai manšete atbilstu rokas augšdelma izmēriem. Manšetes gumijotajai daļai jāaptver apmēram 80% no augšdelma. Ja manšete aptver tikai 50%, tad tiek iegūts paaugstināts asinsspiediens, kas nav patiess. Svarīgi ievērot, lai asinsspiediens tiktu mērīts sēdus stāvoklī pēc vismaz piecu minūšu atpūtas.

Ja vēlaties noteikt objektīvos asinsspiediena radītājus ikdienā, tas jamēra katru dienu vienā un tajā pašā laikā, katreiz mērot ne mazāk kā divas reizes, ieturot ne mzākāk kā minūti ilgu pārtraukumu. Gadījumā, ja abi mērījumi stipri atšķiras, ieteicams asinsspiedienu izmērīt vēl trešo reizi. Asinsspiediena mērījumu rezultātus pierakstiet – tā būs nozīmīga informācija dodoties pie ģimenes ārsta vai kardiologa.

Ir cilvēki, kuri mēra asinsspiedienu vairākas reizes dienā un lieki uztraucas par katru izmaiņu. Nav būtiskas nozīmes tam, ja dažādās mērīšanas reizēs asinsspiediens izmainās par 10–15 mmHg. Spiediens var svārstīties tāpat kā pulss.

Hipertensijas slimniekiem asinsspiediens ir jāmēra obligāti vienreiz vai divreiz nedēļā. Taču, ja ārsts ir izmainījis ārstēšanu, asinsspiediens jāmēra no rīta un vakarā. Tāpat asinsspiedienu mājās izmērīt atkārtoti ir vērts, ja jūtat, ka pie ārsta ļoti uztraucaties. Satraukums var ietekmēt asinsspiediena rezultātu.

Vai infarkts, kas notiek neko nejūtot ir mazāk bīstams? No kā tas ir atkarīgs?

Atbild kardioloģe Iveta Norko – Pilnu rakstu lasiet šeit. Publikācija no Latvijas Avīzes 21.09. 2012.