Svara kontrole

Liekais svars

Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs sirds slimību, sirds kambaru disfunkcijas, hroniskas sirds mazspējas, insulta un aritmiju, kā arī cukura diabēta attīstības riska faktors. Mūsdienās palielināts ķermeņa svars un aptaukošanās ir kļuvusi par vienu no pasaules nopietnākajām problēmām.

Lai noteiktu liekā svara apjomu, tiek aprēķināts Ķermeņa Masas Indekss jeb ĶMI = svars (kg) : augums (m2)
ĶMI norma ir līdz 25 kg/m2. Ja indekss ir no 25 līdz 30 kg/m2, cilvēkam ir liekais svars. Aptaukošanās sākas tad, ja cilvēka ķermeņa masas indekss ir virs 30.

Cilvēkiem ar normālu svaru:

  • mazāka iespējamība saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām
  • retāk sastopamas locītavu un muskuļu sāpes
  • plašākas iespējas piedalīties jebkādās aktivitātēs
  • labāka šķidruma un asinsspiediena regulācija
  • dziļāks miegs
  • labāka vielmaiņa
  • samazināts citu slimību risks

Fakti

Eiropā 20% jeb apmēram 150 miljoniem cilvēku ir aptaukošanās. Bērnu un jauniešu vidū tā ir 10% gadījumu.

Pēc Latvijas iedzīvotāju (15 – 64 gadu vecumā) veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2004. gada aptaujas datiem no visiem respondentiem normāla ķermeņa masa konstatēta 52,7%, liekā ķermeņa masa – 26,5%, aptaukošanās – 16,3% gadījumu. Tikai 55,5% aptaujāto vīriešu un 50,7% sieviešu ir normāla ķermeņa masa.

Aptaukošanās vairāk raksturīga sievietēm, turklāt līdz ar vecumu tā pieaug. Vidēji aptaukošanās ir 19,5% sieviešu, bet vecākajā grupā (55 – 64 gadu vecumā) – pat 36,2% sieviešu.
Tauku nogulsnēšanās veidi
Bumbierveida – ja tauki izgulsnējas uz gūžām un augšstilbiem
Ābolveida – ja tauki vairāk ir uz muguras lejasdaļas un vēdera

Pētījumi liecina, ka ābolveida jeb abdominālā aptaukošanās rada nopietnākas veselības problēmas. Tieši viscelārie tauki – tauki, kas atrodas vēdera priekšējā sienā – paaugstina cukura diabēta, hipertensijas, aterosklerozes attīstības risku. Šie faktori savukārt veicina kardiovaskulārus notikumus – miokarda infarktus, stenokardijas, galvas smadzeņu un sirds asinsvadu triekas un, protams, arī nāvi.

Minēto iemeslu dēļ pēdējā laikā aktuāla kļuvusi vidukļa apkārtmēra mērīšana, ar kuras palīdzību var precīzi noteikt abdominālās aptaukošanās apmēru. Vīriešiem aptaukošanās risks, kas var radīt vielmaiņas traucējumus, pieaug, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 94 cm, un risks ievērojami palielinās, ja šis skaitlis pārsniedz 102 cm. Sievietēm aptaukošanās risks, kas var radīt vielmaiņas traucējumus, palielinās, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 80 cm, un risks ievērojami palielinās, šim skaitlim pārsniedzot 88 cm.

Nianse: formāli cilvēkam svars var būt normāls vai arī indeksa 25–30 kg/m2 robežās, bet vidukļa apkārtmērs – virs normas. Arī pie normāla svara var būt aptaukošanās, tas ir, normāls ķermeņa svars ar adipozitāti (aptaukošanos).