Mirdzaritmija
Mirdzaritmija ir izplatīts sirds ritma traucējums – viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem.
Kāpēc mirdzaritmija ir bīstama?
Visbiežāk pie insulta noved ilgstoši neārstēts paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, savukārt viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem ir mirdzaritmija. Pārciešot insultu, vairāk nekā ceturtā daļa mirdzaritmijas pacientu mirst, bet lielai daļai pacientu ir risks palikt paralizētiem un kopjamiem. Ja pacientam ir mirdzaritmija, tad viņa sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo. Tā rezultātā sirdī asinis lēnāk nokļūst no priekškambariem kambaros, un tas var veicināt trombu veidošanos (ja asinis nekustās, tad veidojās trombi). Savukārt šie trombi var izkļūt arā no sirds un nonākt smadzenēs, aizsprostot artērijas un pārtraukt asinssapgādi smadzenēs. Tas var izraisīt spēcīgu un bieži vien arī letālu insultu.
Kā mirdzaritmijas pacientiem izvairīties no insulta?
Jebkuram cilvēkam, kuram konstatēta mirdzaritmija, ir palielināts risks saslimt ar insultu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi diagnosticēt mirdzaritmiju, un nepieciešamības gadījumā uzsākt ārstēšanu pirms vēl nav noticis sliktākais. Mirdzaritmijas gadījumā šo trombu veidošanos sirdī var novērst, lietojot asinsšķidrinošus medikamentus, kuru lietošana jāsaskaņo ar ģimenes ārstu.
Vieglākā atpazīstamā un biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neregulārs jeb neritmisks pulss. Citi ar mirdzaritmiju saistītie simptomi var būt sirdsklauves, reibonis, sāpes krūtīs, elpas trūkums un galvas reibonis. Tomēr daudziem cilvēkiem šī slimība noris arī bez izteiktiem simptomiem, tādēļ ārsti rekomendē sataustīt sev pulsu un neritmiska pulsa, īpaši ātrāka par 100 reizēm minūtē, gadījumā doties pie sava ģimenes ārsta.
Kā ārstē mirdzaritmiju?
Mirdzaritmijas ārstēšana balstās uz aritmijas ārstēšanu un insulta profilaksi.
Ja runā par mirdzaritmijas ārstēšanu, tad to var iedalīt divos lielos virzienos. Viens virziens ir cīnīties par sirdsdarbības ātrumu un atstāt mirdzaritmiju, neatjaunot normālu sirdsdarbības ritmu – sinusa ritmu. Otrs virziens ir mēģināt atjaunot un noturēt normālu sirdsdarbības ritmu. Pētījumi ir parādījuši, ka attiecībā uz dzīvildzi nav atšķirības starp abām ārstēšanas metodēm. Pacientam kopā ar ārstu ir jāpieņem lēmums, kuru no minētajiem ārstēšanas virzieniem izvēlēties. Izvēloties sirdsdarbības ātruma kontrolējošu taktiku pacientam būs jālieto zāles, kuras padarīs sirdsdarbību lēnāku. Savukārt izvēloties uzturēt normālu sirdsdarbības ritmu pacientam būs nepieciešams lietot speciālas normāla sirds ritma uzturošus medikamentus. Šiem pacientiem papildus medikamentozai terapijai ir iespējams veikt speciālu operāciju – radiofrekvences katetera ablāciju. Šīs operācijas pielietošana apsverama kopā ar aritmologu individuāli katram pacientam. Uzturēt normālu sirdsdarbības ritmu pacientiem ar mirdzaritmiju
Insulta profilakse, slimojot ar mirdzaritmiju, ir ļoti aktuāls temats. Pirmkārt ļoti svarīgi saprast, ka mirdzaritmija līdz pat četrām reizēm palielina insulta risku. Mirdzaritmija ir viens no biežākajiem insulta iemesliem. Iemesls insultiem ir trombi, kuri izveidojās kreisajā sirds priekškambarī, esot mirdzaritmijai. Tādēļ pacientiem ar mirdzaritmiju būtu jālieto trombus šķīdinošas un trombu izveidošanos riska mazinošas zāles. Šādas zāles ir varfarīns vai jaunie antitrombotiskie medikamenti – rivaroksabāns, dabigatrāns, apiksabāns vai edoksabāns.
Katetra ablācija – kas tā ir un kā tā notiek?
Mirdzaritmija ir ļoti grūti ārstējama slimība, nereti medikamenti nevar samazināt mirdzaritmijas lēkmju skaitu. Radiofrekvences katetera ablāciju, kuru pielieto Latvijā, ir aritmiju invazīva ārstēšanas metode. Ar šo metodi var ārstēt arī mirdzaritmiju. Šīs metodes efektivitāte mirdzaritmijas ārstēšanai ir apmēram 50 – 60%. Bet kombinējot radiofrekvences katetera ablāciju ar medikamentozu ārstēšanu var panākt vēlamo ārstniecisko efektu vairumam pacientu. Radiofrekvences katetera ablācijas laikā pacientam sirdī, kreisajā ātrijā no iekšpuses veic piededzināšanu noteiktās vietās. Jāatceras, ka radiofrekvences katetera ablācija ir invazīva ārstēšanas metode un tai diemžēl ir savas potenciālās komplikācijas. Šīs komplikācijas norit reti, bet tās tomēr notiek. Pacientam svarīgi izskaidrot šīs procedūras nozīmību viņa ārstēšanā un potenciālās komplikācijas, kuras var būt šīs procedūras laikā. Visbiežāk šo ārstēšanas metodi izmanto pacientiem, kuriem medikamenti nespēj novērst mirdzaritmijas lēkmes.
Kādiem rādītājiem vēl pacientam pašam jāpievērš īpaša uzmanība?
Mirdzaritmija ir pilnīgi neritmiska ātra sirdsdarbība, kuru pacients parasti ļoti labi sajūt un papildus pulsa vai spiediena kontroli nevajag, lai konstatētu šo aritmiju. Bet ir pacienti, kuriem šī aritmija var notikt bez sūdzībām ilgu laiku un pirmā sūdzība var būt pēkšņa paralīze. Tamdēļ pacientiem pēc 60 gadu vecuma būtu vēlams taustīt un skaitīt sev pulsu. Konstatējot neritmisku un ātru pulsu, pacientam būtu nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta pēc palīdzības. Ja pacients jūt pēkšņi pilnīgi neritmisku sirdsdarbību nepieciešamas veikt elektrokardiogramu ar sekojošu ģimenes ārsta konsultāciju.
Atpazīsti mirdzaritimiju – izvairies no insulta!
Pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrību izstrādājusi pacientu ceļvedi par mirdzaritmiju, tās atpazīšanu un ārstēšanas iespējām.”
Jaunajā ceļvedī atradīsiet informāciju par to, kādi ir biežākie mirdzaritmijas iemesli, kā diagnosticē slimību un kā to ārstē.
Ar brošūru varat iepazīties klikšķinot uz bildes.
Skrastiņš un Trušinskis aicina turēt roku uz pulsa!
Pārbaudīt pulsu ir diezgan vienkārši arī mājās!
Tāpēc kopā ar prof.Kārli Trušinski un aktieri Artūru Skrastiņu atgādinām, kāpēc sirdij jāsitas ritmā un kādas katastrofas var novērst, laicīgi pamanot mirdzaritmiju.