Augsts holesterīns un COVID-19: kā pasargāt asinsvadus un sirdi?

Augsts holesterīns un augsts asinspiediens ir bīstama kombinācija, it īpaši, ja šie riski nav apzināti un netiek pietiekami kontrolēti un ārstēti. Diemžēl arī Covid-19 visvairāk apdraud tieši cilvēkus ar sirds un asinsvadu slimībām, radot smagas un dažkārt arī paliekošas komplikācijas. Lai uzzinātu, kā pasargāt savus asinsvadus un sirdi šajā laikā, kā arī, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kas cilvēkus šobrīd visvairāk satrauc, aicinājām uz sarunu P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas, Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāju dr.Ivetu Mintāli.

Vai cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni un atrosklerozi ir lielāks risks smagi saslimt ar Covid-19?

Jā, protams. Īpaši tad, ja ir jau diagnosticēta kardiovaskulāra saslimšana, kuras pamatā jau ir šie riska faktori. Tad noteikti ir lielāks risks, jo vīruss (jebkāds!) parasti izvēlās vājāko vietu organismā. Tādēļ ir svarīgi visu organismu turēt kārtībā.

Ārsts holesterīna pazemināšanai ir nozīmējis statīnus, tomēr vēlos zināt, vai ir kādi dabīgi produkti vai uztura bagātinātāji, kas var aizvietot zāles?

Par dabīgām lietām nepieciešams atcerēties to, ka jebkuršs uztura bagātinātājs, kas pieejams tabletēs vai kapsulās, satur arī ļoti “nedabīgas” vielas, daudz ķīmisku savienojumu, lai saturētu to visu un nodrošinātu to, ka konkrētā viela nokļūst organismā pareizākajā vietā un pareizi uzsūcās. Nereti tā aktīvā viela līdz konkrētajai vietai nemaz arī nenonāk. Ja mēs runājam par statīniem, ja ārsts tos ir izrakstījis tad ir indikācijas, jau ir ateroskleroze, diagnoze un statīnus ir noteikti jālieto visu mūžu. Ja kaut kas mainīsies pacients to uzzinās pirmais no sava ārsta. Statīni ir jālieto ne tikai tāpēc, lai samazinātu holesterīnu, bet arī tādēļ, lai atveseļotu asinsvadus, apturētu aterosklerozi un neļautu tai attīstīties tālāk, novēršot smagāku slimību.

Vai nepieciešams lietot zāles tad, ja holesterīns ir paaugstināts tikai nedaudz virs 5 mmol/l?

Tas ir atkarīgs no pārējiem riska faktoriem un tā, vai ir jau kaut kur atklāta asimptomātiska ateroskleroze. Tad cilvēkam, kuram vispār nav nekādu riska faktoru un kurš ir gados jauns, rādījums 5 mmol/l būtu pieņemams, bet gribētos tomēr, lai tas būtu 4,5 vai pat 4 mmol/l – tad gan mēs varētu būt droši! Bet, ja parādās kādi riska faktori, īpaši paaugstināts holesterīna līmenis un paaugstināts asinsspiediens, tad pie skaitļa 5 mmol/l ir jālieto gan holesterīnu, gan asinsspiedienu pazeminoši līdzekļi. Ja cilvēks smēķē, ģimenē ir iedzimti agrīni infarkta un insulta gadījumi, tad arī būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Tāpat arī liekais svars, neveselīgs uzturs, mazkustīgums, diabēts utt.palielina riskus.

 Mammai ir nedaudz paaugstināts holesterīns un konstatēta ateroskleroze. Tomēr ģimenes ārsts atļāva vēl nelietot medikamentus līdz rudenim. Vai tā ir pareizā izvēle?

Visdrīzāk ģimenes ārsts atļāva nelietot statīnus ar vienu piebildi, ka ir jāmaina dzīvesveids, ir jāmazina riska faktori, kas var ietekmēt aterosklerozes attīsības. Tas nozīmē, ka ir jāmaina ēšanas paradumi, ir noteikti nepieciešama regulāra fizkultūra, un tad, ja holesterīna līmenis nav pārlieku paaugstināts, tad šādas izmaiņas varētu to patīkami samazināt – parasti tie ir 3 mēneši, kad pie nedaudz paaugstināta holesterīna var gūt labu rezultātu. Ja pēc šī laika holesterīna līmenis nav mainījies, tad, protams, jāpievieno statīni, bet tas noteikti nevarētu vilkties gadiem, tas ir īslaicīgs periods, kurā nepieciešams sakārtot veselību.

Vai stress ietekmē holesterīna līmeni asinīs?

Stress tieši nepaaugstina holesterīna līmeni asinīs, bet stress noteikti izmaina mūsu dzīvi un attieksmi pret to. Cilvēki ar ļoti izteiktu stresa līmeni parasti sliktāk guļ, mazāk pievērš uzmanību veselīgam dzīvesveidam, varbūt pat mazāk sporto, izvēlas nepareizu ēdienu un biežāk grib paslinkot, tāpat nereti dod priekšroku jau iepakotam (iepriekš sagatavotam) ēdienam. Cilvēks stresa situācijās bieži vien atstāj novārtā veselību un tādējādi netieši ietekmē arī holesterīna līmeni asinīs.

Ja ar dzīvesveida izmaiņām holesterīns nenokrītas līdz normai, kad vajadzētu sākt domāt par medikamentu lietošanu? (kopējais holesterīns nokrita no 7,18 – 5,72 mmol/l, bet ZBLH no 5,48-3,86 mmol/l)?

Ar dzīvesveidu diezgan labi var koriģēt holesterīnu, lai arī tas nav pilnīgi ideāls šobrīd. Tomēr vajadzētu tikties ar ģimenes ārstu vai kardiologu, lai noskaidrotu, vai nav vēl kādi riska faktori, kas šo holesterīnu ietekmē. Tas noteiks to, vai ir jālieto statīni vai citi medikamenti. Nereti, lai saprastu, vai nav asimptomātiskas aterosklerozes pazīmes, mēs lūdzam pacientus izdarīt duplekss doplerogrāfiju –  miega artēriju un galvas iekšējo artēriju ultraskaņas izmeklējumu.  Ja, veicot šo izmeklējumu, ir sākotnējas aterosklerozes pazīmes, tad jā, ārsts var noteikt arī statīnu lietošanu.

Kādā veidā tiek noteikts, vai paaugstināts holesterīns varētu būt saistīs ar ģimenes hiperholesterinēmiju, ja līdz šīm šī slimība ģimenes locekļiem nav diagnosticēta?

Vai, ja mātei ir konstatēts paaugstināts holesterīns, vajadzētu pārbaudīt arī viņas bērna (pusaudža) holesterīnu?

Jā, holesterīnu vajadzētu mērīt arī bērniem un pusaudžiem, jo tā būtu laba motivācija mainīt dzīvesveidu. Bet attiecībā uz ģimenes hiperholesterinēmiju mums ir brīnišķīgs reģistrs un vesela ārstu komanda, kas nodarbojas ar šo. Lai noteiktu ģimenes hiperholesterinēmijas diagnozi, ir jāņem vērā ne tikai augsts holesterīns, bet arī citas pazīmes, kas varētu liecināt par šo diagnozi. Lai uzzinātu vairāk par ģimenes hiperholesterinēmiju un kā pietiekties konsultācijai, aicinu apskatīt mājas lapu www.parholesterinu.lv

Ir 1.tipa cukura diabēts. Trīs mēnešus pieturos Keto diētai, kas palīdz samazināt cukura līmeni. Taču uztrauc paaugstināts holesterīns un asinsspiediens, kas pēkšņi uzleca uz 220/110 mmHg. Vai nepieciešams veikt papildus pārbaudes?

Šī ir situāciju, kuru noteikti vajadzētu apspriest ar kardiologu. Lai gan asinsspiediens diendienā ir diezgan labs, reizēm tas var kritiski paaugstināties (hipertensijas krīzes) kaut vai vienreiz mēnesī. Tāpēc šādas situācijas ir jāpieskata un jāārstē. Attiecībā uz holesterīnu es gribētu teikt, ka tas ir gana paaugstināts un tam ir jāpievērš uzmanība, jo diabēts pats par sevi un vairogdziedzera funkciju traucējumi jau ir zināmā mērā riska faktori kardiovaskulārajām slimībām, tā kā visa vielmaiņa šajā procesā izskatās kompromitēta un noteikti ir jāpievērš uzmanība holesterīnam. Savukārt Keto diēta noteikti nav tā diēta, kas palīdzētu samazināt holesterīna līmeni, tieši pretēji – tā var nozīmīgi ietekmēt nieru funkciju, kas varētu būt traucēta tieši pie cukura diabēta. Ir ļoti daudz publikācijas, kurās aprakstīts tas, kādas problēmas rada Keto diēta, to ievērojot ilgāku laika periodu. Vislabāk būtu pieturēties Vidusjūras diētai un pēc iespējas mazāk lietot uzturā industriāli ražotus produktus, īpaši gaļas izstrādājumus, arī gaļu pēc iespējas mazāk, bet vairāk pievērsties augu valstī bāzētos produktus. Tas noteikti palīdzēs samazināt holesterīna līmeni, normalizēt cukura līmeni un beigu beigās palīdzēs normalizēt vielmaiņu, kas ir ietekmēta šajā gadījumā.

Jau vairākus gadus lietoju statīnus, taču neizdodas sasniegt sliktā jeb ZBLH mērķus. Ārsts saka, ka ir pieejamas jaunas un efektīvas ārstēšanas metodes pacientiem. Cik drošas ir šīs metodes un kuriem pacientiem tās tiek nozīmētas?

Jā, šobrīd ir iespējama papildus terapija, ja ar parastajiem līdzekļiem statīniem un ezitamību nevar panākt pietiekamu holesterīna samazinājumu. Un atkal jau jāatceras, ka holesterīna mērķi katrā situācijā atšķirās. Parasti kardiologs nosaka to, kāds būtu tas pacienta mērķis un kāds zema blīvuma holesterīns būtu jāsasniedz. Ja ar šiem diviem medikamentiem nevar sasniegt vēlamo holesterīna līmeni, tad ar konsīlija lēmumu var noteikt medikamentus, kas ir ievadāmi šļirces veidā, tie ir lietojami 1 vai 2 reizes mēnesī. Parasti rezultāts ar šiem medikamentiem ir ļoti efektīvs, un tādējādi var samazināt gan holesterīna līmeni, gan aterosklerozes attīstību. Ir arī vēl jaunāki medikamenti šobrīd, kas vēl nav pieejami, bet iespējams, ka drīz būs, kuri lietojami pāris reizes gadā, arī tikai injekciju veidā un to visdrīzāk darīs medicīnas personāls nevis pats pacients. Katrā ziņā viens ir skaidrs, ka medicīna iet uz priekšu, un dažādi līdzekļi tiek pētīti un atrasti pacientu labākai ārstēšanai, komfortablākai zāļu lietošanai un visnotaļ labākam rezultātam.

Vai paaugstināts holesterīns un atklāta panga kakla asinsvadā būtu jāuztver kā diagnoze, un, piesakoties Covid-19 vakcīnai, būtu atzīmējama pie “Personas ar konkrētām hroniskām slimībām”?

Paaugstināts holesterīns vēl nav slimības diagnoze, tas ir simptoms. Ja ir atrasta aterosklerozes plāksne jeb panga miega artērijās, nu tad noteikti ir jādefinē diagnoze, proti, konkrēta hroniska saslimšana būs tā diagnoze. Ģimenes ārsts, kas novērtē pacienta riska faktorus un nosūta uz šo izmeklējumu, jau ir spējīgs uzstādīt diagnozi, varbūt pat pastāv vēl kādi riska faktori. Jebkurā gadījumā ir jābūt diagnozei, kuru tad var klasificēt kā hronisku saslimšanu, un tikai tad var runāt par pārējām lietām, kas attiecināmām uz šo diagnozi.

Kādas aktivitātes un kāds uzturs palīdz efektīvi mazināt holesterīna līmeni?

Runājot par dzīvesveidu, protams, tas būs atkarīgs no katra cilvēka, cik ilgā laikā var panākt uzlabojumus gan holesterīna līmeņa mazināšanā, gan cukura līmeņa mazināšanā, arī svara mazināšanā un pareizas pašsajūtas uzlabošanā. Viss ir atkarīgs no sākuma situācijas. Parasti tiek dots konkrēts laiks (tie ir pāris mēneši), kad ir cerība, ka ar dzīvesveidu varētu mainīt holesterīna līmeni asinīs. Ir jābūt godīgiem – ne vienmēr tas izdodas…

Ir jābūt  fiziski aktiviem (150 – 300 minūtes nedēļā). Katram jāizvēlās sev ērtākais sportošanas veids, katrā ziņa nav obligāti jāuzvelk sporta tērps un sporta apavi, lai to visu izpildītu un jāiet uz sporta zāli. Nereti to ļoti labi var regulēt ar garām pastaigām, piemēram, enerģiskā gaitā iet katru dienu uz darbu kājām kādus 5-6 km. Katrā ziņā katram pašam ir jāsaprot, kas viņam ir ne tikai ērtāk, komfortablāk un patīkamāk, bet arī efektīvāk. Runājot par ēšanu, veselīga ēšana ir tāds izplūdis jēdziens. Ja pirksim visu ar mazāku tauku procentu, liesāku un pa virsu liksim lapas, tad jāsaprot, ka tas tā gluži nav. Ēšana ir daudz krāsaināka, smaržīgāka un garšīgāka. Mums ir jāsaprot, ko mēs ēdam, jāgatavo pašiem mājās vismaz dažreiz, lai saprotam to veselīgo garšu un efektu. Dažādus padomus varat atrast mūsu mājas lapā www.vidusjurasdieta.lv. Tur ir netikai apraksts par to, kādas produktu grupas var uzlabot mūsu vielmaiņu, samazināt holesterīnu un līdz ar to arī veicināt veselību, bet arī dažādas receptes. Gribu atgādināt, ko bieži saku arī saviem pacientiem, ka tādi iepakoti produkti, ko kāds pirms jums jau ir sagatavojis, jums nezinot ne sastāvu, ne veidu, kā tas gatavots, diez vai ietilpst veselīgajā diētā. Tāpēc produkti savā pirmatnējā izskatā un mūsu pašu pagatavoti noteikti būs visveselīgākais variants, kam dot priekšroku.