Lielāks finansējums sirds veselībai – vairāk izglābtu dzīvību

Kā atklāj 2023.gada rudenī publiskotais Eiropas Kardiologu biedrības (EKB) un Oksfordas Universitātes kopīgais pētījums, sirds un asinsvadu slimības (SAS) Eiropas Savienībai (ES) 2021. gadā izmaksāja aptuveni 282 miljardus eiro*.

Šī summa ir līdzvērtīga aptveni 2% no ES iekšzemes kopprodukta un pārsniedz visu ES budžetu, kas paredzēts pētniecības, lauksaimniecības, infrastruktūras un enerģētikas finansēšanai.

Pētījuma ietvaros SAS izraisītie izdevumi 27 dalībvalstīm tika sadalīti trīs kategorijās:

1. Veselība un sociālā aprūpe. Šī kategorija veido 155 miljardus eiro (55%) no kopējām izmaksām un atbilst 11% no ES kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. Tā aptver dažādus veselības aprūpes aspektus, tostarp primāro aprūpi, neatliekamo palīdzību, hospitalizācijas, ambulatoro aprūpi un medikamentus. Sociālā aprūpe ietvēra ilgstošu institucionalizētu aprūpi un aprūpi mājās. Slimnīcas aprūpe izmaksāja 79 miljardus eiro, kas veido 51% no visām SAS izraisītajām aprūpes izmaksām. Izmaksas par SAS medikamentiem veidoja 31 miljardu eiro (20 %), bet aprūpes iestādes (pansionāti) izmaksāja 15 miljardus eiro (9%).
2. Neformālā jeb tuvinieku aprūpe. Radinieki un draugi sniedza aptuveni 7,5 miljardu stundu neapmaksātu aprūpi personām, kuras skārušas SAS. Pārrēķinot šīs stundas darba izmaksās, “neformālā” jeb tuviniekiem sniegtās aprūpes izmaksas visā ES sastādīja vismaz 79 miljardus eiro.
3. Produktivitātes zudums. Pateicoties diviem galvenajiem SAS izraisītajiem veselības stāvokļiem – slimībai vai invaliditātei un priekšlaicīgai nāvei – tika zaudēta arī produktivitāte. Līdz ar to zaudētie vai potenciāli negūtie ienākumi visā ES veidoja 15 miljardus eiro. SAS priekšlaicīgas nāves rezultātā tika zaudēti 1,3 miljoni darba gadu un radīti produktivitātes zaudējumi 32 miljardu eiro apmērā.

Pētījuma ietvaros apkopotie dati par Latviju liecina, ka SAS slogs uz vienu iedzīvotāju 2021.gadā vidēji veidoja 516 euro.

Vai “viss ir slikti” kardioloģijā?

Šī ir bezkaislīga statistika – faktiskie apmēri visdrīzāk pāsniedz šos skaitļus, jo ne visās valstīs ir pieejami detalizēti slimību reģistri, informācija par sociālajām izmaksām un zināmi individuālie izdevumi. Tomēr aiz katra skaitļa stāv cilvēka dzīvība un veselība. Un mēs Latvijā ik gadu zaudējam daudz par daudz cilvēkus, kuru sirdis pārstāj pukstēt priekšlaicīgi. Sirds veselības izpratnē esam augsta riska valsts. Latvijā 62% iedzīvotāju ir paaugstināts “sliktā” jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis, 36% paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs ir 27% Latvijas iedzīvotāju, bet paaugstināts ķermeņa masas indekss ir 63% iedzīvotāju**. Nemaz nerunājot par to, ka esam līderos ar mirstību no SAS, kā arī ar vismazāk veselībā nodzīvotiem gadiem ES (sievietēm – 53,7 gadi, vīriešiem – 51 gads)***.

Kad jautājam mūsu pacientiem, kādas ir biežākās problēmas sirds un asinsvadu ārstēšanā Latvijā, tiek nosaukta sliktā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība – gan fiziskā (garās rindas, speciālistu un izmeklējumu trūkums reģionos), gan finansiālā pieejamība, kā arī medikamentu pieejamība un līdzmaksājumi vai pilna maksa par jauniem nekompensētiem medikamentiem. Nav noslēpums, ka vairāk nekā 40% izdevumu par veselības izmeklējumiem cilvēki sedz no savas kabatas. Tāpat par medikamentiem līdzmaksājumos, kā arī maksājot pilnu summu par inovatīvām un valsts nekompensētām zālēm sakrājas summas virs 100 un vairāk eiro mēnesī.

Kāda ir vakcīna pret sirds slimību epidēmiju?

Atšķirībā no citām slimībām, līdz pat 80% no SAS iespējams vai nu novērst, vai krietni attālināt ar izmaiņām dzīvesveidā. Tātad mūsu “sirdsspēju” veicina veselīgs uzturs (daudz dārzeņu un augļu, pilgraudu produkti, zivis, olīveļļa u.c.), regulāras fiziskās aktivitātes, atsacīšanās no kaitīgiem ieradumiem, īpaši smēķēšanas, veselīgs miegs, kā arī stresa mazināšana un mentālās veselības uzlabošana.

Tomēr, pieaugot cilvēku vecumam, palielinās arī hronisko slimību risks, un šiem pacientiem jau šobrīd nepietiek ar veselīgu dzīvesveidu, bet nepieciešami arī regulāri veselības izmeklējumi, ārstu konsulācijas, medikamenti, operācijas un  procedūras, rehabilitācija utt.

Lielāki valsts izdevumi iedzīvotāju veselībai – zemāki mirstības rādītāji

Analizējot sirds un asinsvadu slimību mirstības rādītājus Eiropas valstīs, apstiprinās sakarība – jo lielāki veselības sektora izdevumi un augstāks IKP un iedzīvotāju ienākumu līmenis, jo zemāka ir novēršamā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām. Tāpat arī ir pierādījumi tam, ka lielāki izdevumi profilaktiskajai aprūpei nozīmē zemāku mirstību no profilaktiski novēršamajām sirds un asinsvadu slimībām. Pasaules Veselības organizācijas un OECD datu analīze pierāda arī to, ka zemāka mirstība vērojama tur, kur ir labāka veselības aprūpes speciālistu pieejamība, lielāki budžeta izdevumi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju, lielāki ieguldījumi veselības profilakses pasākumos un lielāki izdevumi stacionārajai un ambulatorajai veselības aprūpei.

Sirds un asinsvadu veselība – Latvijas prioritāte nr. 1

Nevar noliegt to, ka Eiropā kopumā sasniegts ievērojams progress  mirstības mazināšanā no  sirds un asinsvadu slimībām. Jāatzīst, ka šo  kritumu pamatā ietekmējusi savlaicīgu veselības aprūpes pasākumu pieejamība (recepšu medikamenti, medicīniskās ierīces u.c.). Pateicoties zinātnei un tehnoloģijām, kardioloģiskā aprūpe strauji attīstās, un arī Latvijā arvien vairāk ir pieejamas mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas metodes, kā arī inovatīvi un efektīvi medikamenti, kas ļauj dzīvot ne tikai ilgāk, bet arī būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un pašsajūtu. Mēs regulāri dzirdam par pasaulē unikālām operācijām, ko veikušas mūsu sirds ķirurgu un invazīvo kardiologu komandas, atgriežot smagiem pacientiem viņu veselību un dzīvību. Mums arvien vairāk ir pacientu, kuri var turpināt dzīvot aktīvu dzīvi, rūpēties par sevi un saviem tuviniekiem, pat ja bijis infarkts, diagnosticēta sirds mazspēja vai veikta sirds transplantācija. Taču tas iespējams tikai ar vienu lielu nosacījumu – ja veselības aprūpe savlaicīgi ir pieejama pacientiem gan fiziski, gan finansiāli.

Šobrīd Veselības ministrijā ir uzsākts nopietns darbs pie Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna izstrādes 2025. –2027. gadam. Šajā plānā, sadarbojoties nozares vadošajiem ārstiem, sabiedrības veselības ekspertiem un pacientu organizācijām, tiek apkopoti priekšlikumi un risinājumi Latvijas iedzīvotāju sirds veselības uzlabošanai. Tam nepieciešamas gan investīcijas, gan politikas veidotāju iedziļināšanās. Ar sirds un asinsvadu slimībām saistītās mirstības samazināšanos var panākt tikai ar kompleksu pieeju, veicinot  gan dzīvesveida izmaiņas (uztura, asinsspiediena, holesterīna, glikozes līmeņa un tabakas patēriņa kontrole), gan uzlabojot veselības aprūpes pieejamību.

Tikai tad, ja būsim fiziski un garīgi stipri un veseli, varēsim parūpēties par sevi un saviem tuvajiem, varēsim aizsargāt mūsu valsti, veicināt labklājību un izaugsmi.

* https://www.escardio.org/Congresses-Events/ESC-Congress/Congress-news/late-breaking-science-new-data-highlight-the-huge-economic-burden-of-cvd-in-europe

** Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījuma dati, 2019. g.

*** Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. –2027. gadam/Eurostat.