Šķērsgriezuma pētījuma dati: izplatītākie sirds un asinsvadu riska faktori Latvijas iedzīvotājiem – 2019.gadā

2019.gadā tika veikts “Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums”*, kura mērķis bija noskaidrot, kādi ir mūsu valsts iedzīvotāju izplatītākie riska faktori.

Pētījums atklāja, ka paaugstināts arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mm Hg ir 28% Latvijas iedzīvotāju, paaugstināts “sliktais” jeb zema blīvuma holesterīns virs 3 mmol/l ir 62% iedzīvotāju, savukārt paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs virs 5,6 mmol/l ir 27% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem. Ikdienā smēķē 32% vīriešu un 15% sieviešu. Liekais svars ir 34% Latvijas iedzīvotāju, bet aptaukošanās – 29%!

 Šie ir pieci galvenie faktori, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību, infarkta un insulta risku un veicina citu saslimšanu veidošanos, turklāt, ja cilvēkam ir vairāki riska faktori, tad infarkta vai insulta risks pieaug vairākkārt. Labā ziņa ir tā, ka šie riska faktori ir ietekmējami – tos var kontrolēt un samazināt to ietekmi uz veselību.

 

Arteriālais asinsspiediens

Ņemot vērā Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas, arteriālajam asinsspiedienam jebkurā vecumā ir jātuvinās 120/80 mm Hg. Ja tas pārsniedz 140/90 mm Hg robežu, tad to uzskata par sirds un asinsvadu slimību riska faktoru. Latvijā paaugstināts asinsspiediens ir 33% vīriešu un 24% sieviešu.

 

  1. tabula. Paaugstināts asinsspiediens virs 140/90 mm Hg dzimuma un vecuma grupās (%)
Vecums 25–34 gadi 35–44 gadi 45–54 gadi 55–64 gadi 65–74 gadi
Dzimums Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes
Asinsspiediens virs 140/90 mm Hg 9% 5% 25% 7% 37% 23% 49% 38% 60% 44%

Paaugstināts asinsspiediens var veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību, sirds mazspēju, miokarda infarktu, insultu. Pētījumi pierāda, ka cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu ir 2–3 reizes lielāks nāves risks no sirds un asinsvadu slimībām un citām saslimšanām.

 

Holesterīna līmenis asinīs

 Veselam cilvēkam kopējā holesterīna līmenim asinīs ir jābūt ne augstākam par 5,0 mmol/l, savukārt zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenim – ne augstākam par 3,0 mmol/l. Ja tas ir paaugstināts, tad holesterīna līmeni uzskata par sirds un asinsvadu slimību riska faktoru, kas īpaši paaugstina koronārās sirds slimības un perifēro artēriju slimības risku.

Latvijā paaugstināts kopējā holesterīna līmenis virs 5 mmol/l ir 63% iedzīvotāju – 61% vīriešu un 65% sieviešu. Savukārt paaugstināts ZBLH līmenis asinīs virs 3 mmol/l ir 62% iedzīvotāju – 63% vīriešu un 61% sieviešu.

  1. tabula. Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs dzimuma un vecuma grupās (%)
Vecums 25–34 gadi 35–44 gadi 45–54 gadi 55–64 gadi 65–74 gadi
Dzimums Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes
Kopējā holesterīna līmenis 5 mmol/l 43% 36% 65% 60% 73% 74% 68% 82% 56% 72%
Zema blīvuma holesterīna līmenis ≥ 3 mmol/l 49% 34% 65% 59% 73% 71% 72% 73% 55% 68%

 

 Glikozes jeb cukura līmenis asinīs

Latvijā paaugstināts glikozes līmenis (5,6–6,99 mmol/l) asinīs ir 26,6% Latvijas iedzīvotāju, savukārt iespējamie cukura diabēta pacienti, kam glikozes līmenis ir virs 7 mmol/l, ir 4,5% Latvijas iedzīvotāju. Tāpat kā vairums riska faktoru, arī glikozes līmenis asinīs palielinās līdz ar vecumu, tāpēc ārsti aicina pievērst šiem rādītājiem uzmanību jebkurā vecumā (sk. 3. tabulu).

 

  1. tabula. Paaugstināts glikozes līmenis asinīs dzimuma un vecuma grupās (%)
Vecums 25–34 gadi 35–44 gadi 45–54 gadi 55–64 gadi 65–74 gadi
Dzimums Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes
Glikozes līmenis 5,6–6,99 mmol/l 11% 6% 25% 10% 31% 16% 37% 27% 37% 29%
Glikozes līmenis

≥ 7 mmol/l

2% 0% 2% 0% 5% 3% 8% 6% 12% 11%

 

Smēķēšana

 Latvijā ikdienā smēķē 32% vīriešu un 15% sieviešu un katrs smēķētājs izsmēķē vidēji 13 cigarešu dienā. Smēķēšanas izplatība nedaudz pieaug līdz ar vecumu, un vidēji pēc 55 gadu sasniegšanas tās izplatība mazinās (sk. 4. tabulu).

 

  1. tabula. Smēķēšana ikdienā dzimuma un vecuma grupās (%)
Vecums 25–34 gadi 35–44 gadi 45–54 gadi 55–64 gadi 65–74 gadi
Dzimums Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes
Smēķē ikdienā 30% 22% 35% 18% 36% 17% 32% 12% 20% 7%

 

Ķermeņa masas indekss

Pētījumā konstatēts, ka 63% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem ir liekais svars vai aptaukošanās! Lieka ķermeņa masa ir 34% iedzīvotāju (41% vīriešu un 29% sieviešu), savukārt aptaukošanās – 29% cilvēku (28% vīriešu un 30% sieviešu). Tas nozīmē, ka tikai 37% Latvijas pieaugušo ir ar normālu ķermeņa svaru (sk. 5. tabulu).

 

  1. tabula. Ķermeņa masas indekss dzimuma un vecuma grupās (%)
Vecums 25–34 gadi 35–44 gadi 45–54 gadi 55–64 gadi 65–74 gadi
Dzimums Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes
Liekais svars,

ĶMI = 25–29,9

40% 16% 41% 28% 40% 33% 42% 30% 41% 37%
Aptaukošanās,

ĶMI ≥ 30  

18% 14% 24% 16% 33% 31% 38% 42% 30% 44%

 

Riska faktoru skaits

Būtiska loma ir ne tikai katra konkrētā riska faktora esamībai vai neesamībai, bet arī riska faktoru skaitam un kombinācijām. Latvijā vienam iedzīvotājam vecumā no 25 līdz 74 gadiem ir vidēji divi riska faktori no tiem, kurus aplūkojām iepriekš. Vīriešiem vidējais riska faktoru skaits ir 2,28, savukārt sievietēm 1,8. Tomēr atkal viss nav tik vienkārši. Dažiem riska faktoru var nebūt vispār, bet dažiem riska faktoru skaits var sasniegt pat visus piecus. Uzmanība ir jāpievērš faktam, ka vairāku riska faktoru kombinācija sirds un asinsvadu slimību un mirstības risku palielina vairāk nekā atsevišķu riska faktoru summa. Piemēram, ja vīrietim ir 55 gadi, viņš smēķē, viņam ir paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis, tad viņam turpmākajos 10 gados ir nevis trīs reizes, bet 5–10 reižu lielāks (atkarībā no riska faktoru izteiktības) nāves risks no sirds un asinsvadu slimībām nekā vīrietim, kuram ir 55 gadi, kurš nesmēķē un kura asinsspiediens un holesterīna līmenis ir normas robežās. Šo risku pēc īpašas SCORE riska tabulas var aprēķināt jūsu ģimenes ārsts.

*Pētījumu veica Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr.9.2.4.116/I/001 ietvaros. Īpašs paldies pētījuma autoru komandai: Mg.sc.Sal. Iveta Bajāre, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūra zinātniskā asistente; Dr.med. Vilnis Dzērve, ārsts, Latvijas Universitātes un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks; dr.med. Andrejs Ērglis, kardiologs, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks.  Materiāli sagatavošanā izmantots žurnālā Ārsts.lv publicētais materiāls.