Stenokardija

Stenokardija rodas, ja sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Tā sākas tad, kad sirds strādā smagāk nekā parasti, tā var parādīties fiziskas slodzes, uztraukuma, nervu sistēmas pārslodzes, pārāk bagātas maltītes dēļ. Problemātiskas var kļūt pat tādas ikdienišķas darbības kā, piemēram, kāpšana pa trepēm.

Stenokardijas izpausmes ir diskomforts krūšukurvī aiz krūšu kaula, bet sāpes var variēt dažādās vietās krūtīs, retāk tās var būt arī epigastrijā (rajonā virs nabas, vidū pa kreisi), žoklī, rokās, plecos, pirkstos. Diskomfortu bieži raksturo kā spiedienu, žņaugšanu, smagumu, dažreiz kā dedzināšanu. Stenokardiju var pavadīt elpas trūkums, var būt arī vājuma sajūta, slikta dūša, nemiers, nāves bailes.

Stenokardijas lēkmes ilgums parasti ir 1–3 minūtes, kopumā nepārsniedzot 10 minūtes. Raksturīgi, ka sāpes uznāk aktivitātes, slodzes vai emocionāla stresa laikā, īpaši – kāpjot kalnā vai ejot pret vēju. Novēršot sāpju rosinošo faktoru, parasti arī sāpes ātri izzūd (dažās minūtēs). Stenokardijas izpausmes atvieglo nitroglicerīna lietošana. Tiklīdz sāpes pāriet, cilvēks atkal jūtas vesels, tāpēc nereti šādas sāpes tiek ignorētas un cilvēks savlaicīgi nevēršas pēc palīdzības pie ārsta.

Stenokardijas iemesli

Stenokardijas tipisks iemesls ir traucēta sirds muskuļa asins apgāde, kas saistīta ar nepietiekamu apasiņošanu. To bieži izraisa aterosklerozes radīts sašaurinājums asinsvados, kas nosprostojis teju 90% asinsvada.

Stenokardija izpaužas pie slodzes, kad sirds sāk strādāt intensīvāk. Šajā gadījumā jārunā par fiziskas slodzes stenokardiju, kas parādās pie fiziskas slodzes, jo bieži vien, kamēr nav slodzes, to pat var nejust.

Kur slēpjas bīstamība?

Lielai daļai infarkta pacientu, pirms tam bijusi stenokardija, kas nav laicīgi atpazīta un ārstēta. Tādi varēti būt pat 30-50% no visiem infarkta pacientiem. Cilvēki to dažkārt neatpazīst un sāpes ignorē. Daudzi domā, ka problēmas ar sirdi ir, ja sāp tieši sirds apvidū kreisajā pusē, taču stenokardijas brīdinājuma signāli izpaužas kā sāpes aiz krūšu kaula – krūšu kurvja vidusdaļā. Un tad nereti domā, ka tas ir barības vads vai traheja pie vainas, vai ir kas apaukstēts. Dažreiz var arī nebūt nekādu simptomu, pat ne sāpes pie slodzes, un tad grūti konstatēt stenokardijas risku.

Tāpat stenokardija var būt arī netipiska, piemēram, sievietēm var būt atšķirīgi simptomi – elpas trūkums, žņaugšana sirds apvidū utml. Cilvēks arī visu dzīvi var nodzīvot ar stenokardiju, kamēr citam pēc dažām stenokardijas epizodēm jau var draudēt infarkts.

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par stenokardiju?

Ja cilvēkam ir kādas no stenokardijai raksturīgajām sāpēm, tad noteikti vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta un izstāstīt par saviem novērojumiem. Ģimenes ārsts varēs attiecīgi novērtēt situāciju un noteikt nākošos ārstēšanās soļus. Šajā gadījumā ir būtiski noskaidrot pacienta sirds asinsvadu stāvokli. Pacientiem, kuriem ir aizdomas par stenokardiju, tiek veikta koronārā angiogrāfija, proti, tiek pārbaudītas sirds vainagartērijas, lai precīzi noteiktu ateroskleroze radītos bojājumus. Nereti pacientiem tiek veikta veloergometrija, respektīvi, tiek analizētas izmaiņas elektrokardiogrammā, citi rādītāji tieši fiziskas slodzes laikā. Izmaiņas var norādīt uz sirds asinsvadu problēmām, kuras vienkāršā kardiogramma var neatklāt.

Atkarībā no tā, kas tiek konstatēts tālākās pārbaudēs tiek piemērota atbilstoša ārstēšana – vai tā ir invazīvā asinsvadu paplašināšana ar stenta implantāciju, medikamentoza terapija vai koronāro asinsvadu šuntēšanas operācija. Stenokardija ir slimība, kuru var sekmīgi ārstēt, ja tā tiek savlaicīgi diagnosticēta. Pacienta dzīves kvalitāte ievērojami uzlabojas. Ielaistas stenokardijas problēmas un pārciesti miokarda infarkti prognozi krietni pasliktina.

Sekmīgai pacientu ārstēšanai ir nepieciešama arī pacientu līdzestība – ir jāievēro ārsta norādījumi un tiem jāseko. Ja ir izrakstītas zāles – tās ir jālieto, turklāt regulāri, ja ir noteikti dažādas pārbaudes, kas jāveic (slodzes testi, angigrāfija utml.), tad tos nevajag atlikt, bet savlaicīgi veikt.