Izplatītākās slimības
Sirds un asinsvadu slimības bieži vien veidojas pakāpeniski – vairāku gadu laikā. Līdzās iedzimtībai, ir virkne riska faktoru, kas ietekmē sirds un asinsvadu veselību, turklāt daudzus no tiem iespējams novērst, izmainot dzīvesveidu un ievērojot citus ārstu ieteikumus.
Lielākie draudi sirds un asinsvadu veselībai ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs un pārmērīga alkohola lietošana.
Pateicoties mūsdienu medicīnas attīstībai, daudzas slimības ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt un sekmīgi ārstēt, uzlabojot cilvēka dzīves kvalitāti. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi prast atpazīt slimību simptomus un neatstāt tos bez ievērības.
Zemāk apkopotas izplatītākās sirds un asinsvadu saslimšanas.
Arteriālā hipertensija
Arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem.
Paaugstinātu asinssiedienu var nejust un cilvēks par to var uzzināt, kad jau radušās kādas komplikācijas. Nereti augsta asinsspiediena simptomi ir galvassāpes, reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, kā arī sāpes sirds apvidū.
Paaugstināts asinsspiediens var izraisīt hemoroģisko insultu jeb asins izplūdumu smadzenēs. Tas var veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību un miokarda infarktu. Augsts asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, veicina aterosklerozi, līdz ar to negatīvi ietekmē svarīgu orgānu – miokarda, galvas smadzeņu, nieru, acu – funkcijas.
Paaugstinātam asinsspiedienam un paaugstinātam holesterīna līmenim asinīs ir vistiešākā saistība ar erektīlo disfunkciju jeb erekcijas traucējumiem.
Aterosklerozes dēļ sīkajos asinsvados dzimumloceklī rodas erekcijas traucējumi. Šos asinsvadus pirmos ietekmē paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis, tāpēc erektīlā disfunkcija var liecināt par sirds problēmām agrīnā stadijā un ir būtiski apmeklēt ārstu – ģimenes ārstu, kardiologu vai urologu.
Vidējais laiks no erektīlās disfunkcijas līdz koronārās sirds slimības sākumam ir 3 gadi, kas ir pietiekams laiks, lai veiktu medicīniskus izmeklējumus, koriģētu esošos riska faktorus, mainītu dzīvesveidu, uzsāktu un nostabilizētu ārstēšanu.
Vairāk: www.asins-spiediens.lv
Koronārā sirds slimība
Aterosklerozes process artērijās, kas apasiņo sirdi. Veidojas sašaurinājumi, kas samazina asiņu (skābekļa) pieplūdi sirds muskulim. Rezultātā pasliktinās sirds funkcionālās spējas.
Atkarībā no procesa gaitas, izpausmes var būt dažādas:
- stabila stenokardija, kad sūdzības parādās fiziskas slodzes laikā vai stresa situācijās; pārtraucot slodzi, sāpes pāriet;
- nestabila stenokardija, kad sāpes ir izteiktas un nepāriet; var būt arī infarktam līdzīgi simptomi – baiļu sajūta, auksti sviedri, aritmija, elpas trūkums;
- miokarda infarkts, kad ir visi iepriekšminētie simptomi, paugstināti miokarda bojājuma marķieri (troponīns) un izmainīta EKG. Ja pietiekami ātri netiek noteikta diagnoze un izdarīta steidzama asinsvadu paplašināšana, var iestāties muskuļu šūnu bojāeja – nekroze, kurai sadzīstot veidojas rēta. Diemžēl miokarda infarkts var būt nāvējošs.
Smadzeņu asinsvadu slimība
Tieši tāds pats process kā koronārās sirds slimības gadījumā var notikt galvas smadzeņu asinsvados – no traucētas asinsplūsmas un samazinātas apasiņošanas līdz pat smadzeņu infarktam (insultam). Arī insults var izsaukt nāvi vai invaliditāti ar izteiktiem kustību traucējumiem, paralīzi un apziņas traucējumiem.
Perifēro asinsvadu slimība
Ateroskleroze un apasiņošanas traucējumi kāju asinsvados, kam sākumā raksturīga mijklibošana garāku pastaigu laikā. Slimībai progresējot artērijas slēguma gadījumā var radīt kāju apasiņošanas traucējumus līdz pat gangrēnai. Perifēro asinsvadu slimības bieži konstatē smēķētājiem.
Sirds mazspēja
Sirds mazspēja ir patofizioloģisks stāvoklis, kurā sirds funkcijas traucējumi izraisa sirds muskuļa nespēju sūknēt asinis atbilstoši audu metabolisma vajadzībām. Visbiežāk sirds mazspēja attīstās pacientiem ar koronāru sirds slimību un pacientiem ar arteriālu hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu). Koronāras sirds slimības gadījumā, īpaši pēc pārciesta miokarda infarkta, kad sirds muskulī izveidojusies rēta, ir traucēta sirds muskuļa saraušanās funkcija, taču paaugstināta asinsspiediena gadījumā pārslodzes dēļ sirds muskuļa sieniņas sabiezinās un vairs nav tik elastīgas, līdz ar to sirds muskulis nevar pietiekami atslābt un uzpildīties ar asinīm.
Sirds mazspējas ārstēšanas efektivitāte atkarīga no sirds mazspējas cēloņa. Atsevišķos gadījumos uz terapijas fona sirds funkcija var pilnībā normalizēties, taču tā kā sirds mazspēja parasti attīstās kā sekas kādai citai sirds slimībai visbiežāk ar to jāsadzīvo visu turpmāko mūžu. Vislabākā sirds mazspējas profilakse ir sirds slimību riska faktoru novēršana, savlaicīga sirds slimību diagnostika un ārstēšana, lai nepieļautu sirds mazspējas attīstību un progresēšanu.